Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Saraksts ir sastādīts, bet ...

A. Kaņevskis

24. un 26. janvārī mēs publicējām jauno sarakstu. Diemžēl, kārtējo reizi nācās atkārtoti paskaidrot kursantiem un viņu vecākiem saraksta sastādīšanas noteikumus.

Ja skolās saraksts mainās kardināli mācību gada sākumā, tad pie mums – katru semestri. Tas nozīmē, ka visas grupas tiek pārkomplektētas: gandrīz noteikti mainās sastāvs, pasniedzējs, laiks, telpa. Tiem, kuri mācās speckursos tas ir īpaši raksturīgs: šajā semestrī Jānis un Otto mācījās OOP, bet vēlāk Jānis vēlējās Python, bet Otto – C++. Daudzi, dažādu iemeslu dēļ paši lūdz mainīt nodarbību laiku. .

Ilgi pirms samaksas beigām un reģistrācijas, mēs izziņojam ziņās un kolonā „Aktuāli” par šo svarīgo kampaņu. Stingri iesākam, kaut reti, kaut reizi nedēļā internētā vērot mūs. Tad jau mēs neizdzirdēsim, „ak, es aizmirsu; ak es aizmirsu”.

Pirmais punkts. Katram kursantam norādītajā termiņā ir jāsamaksā par apmācībām. Visiem laikus tiek izdotas kvītis, kurās tiek norādītas summa apmaksai ar iekļautu parādu vai pārmaksu.

Otrais punkts. Kursantam ir no jauna jānorāda viņam piemērotās dienas un laiki nodarbībām. Šī iesnieguma paraugu mēs vienmēr ievietojam ziņās un dodam hipersaiti uz to nodaļā „Aktuāli”. Pēdējo reizi tas bija:

http://www.progmeistars.lv/index.php?lang=lv&act=viewnews&id=97

Atgādinām, ka otro punktu var izpildīt atsūtot vēstuli uz mūsu kursu adresi, piemēram, ar šādu saturu

Jānis Bērziņš, pers. kods 260489-12345.

Vislabāk otrdienās (labāk 17.30). Der arī sestdienās, bet pirmajā pusē – ne vēlāk par 12.00. Sliktākajā gadījumā, trešdiena. Trešdien var ne agrāk kā 17.30.

Otrais veids ir atnākt pie mums un izklāstīt sekretārei savas vēlmes.

Trešo, eksotisko paņēmienu izgudroja paši kursanti. Viņi raksta savas vēlmes kopā ar iestājējiem nodaļā reflektantiem > reflektantu reģistrācija > .

Tagad par ceturto veidu, drīzāk, antiveidu – pa telefonu. Visticamāk Jūs izdzirdēsiet, ka vajag izmantot pirmos divus paņēmienus. Tādēļ, ka mēs nevarēsim pierādīt, ka Jūs teicāt – pirmdienu, bet ne otrdienu, ka – pēc 17.00, bet ne pēc 16.00, ka mēs neesam pierakstījuši vēlamo pasniedzēja acu krāsu u.t.t.

Pie pirmā punkta – par samaksu. Ja nav samaksāts norādītajā termiņā, bet ir iesniegums, mums tas vienalga nozīmē, ka cilvēks var neierasties mācīties. Tādi ir mūsu noteikumi, kuri balstās uz ilgo gadu pieredzi: mums ir bijuši gadījumi, kad mēs uz savu atbildību un risku iekļāvām nesamaksājušo kursantu sarakstā, bet viņš atteicās turpināt apmācības. Iesniegumus kā „es maksāšu, tikai pēc tam, kad tiks sastādīti saraksti” mēs uzklausīsim, bet rīkosimies saskaņā ar mūsu noteikumiem..

Tomēr, dažas problēmas sakarā ar samaksu var atrisināt. Vajag tikai laicīgi piezvanīt un sarunāt par samaksu termiņu, par iespējām maksāt vairākās daļās, par atlaidi. Mēs cenšamies ar vecākiem rast saprātīgu kompromisu. Jo centīgāk kursants pie mums mācās, jo vairāk variantu priekš abpusēji izdevīga risinājuma.

Pie otrā punkta – par iesniegumu. Uzreiz vēlos atzīmēt, sūtiet pēc iespējas vairāk variantu. Pie tam, norādiet kura diena ir vislabākā, kura sliktāka, kāds laiks nodarbību sākumam šajās dienās ir labāks, kāds pieļaujamais, kādu speckursu jūs visvairāk vēlētos dzirdēt, kuru tikai gadījumā ja pirmo nevar. Mēs vienmēr cenšamies sniegt vislabāko variantu, bet dažreiz strādā tikai rezerves.

Kā tiek sastādīts saraksts. Norādītajā termiņā tiek savākti visu kursantu iesniegumi. Tie tiek apkopoti un tiek noskaidrots aptuveni cik katra semestra grupu var tikt izveidotas, kādas ir mīļākās dienas vairumam. Pie tam, lai kursi strādātu bez zaudējumiem, vidējais kursantu skaits nevar nolaisties zem noteikta līmeņa, t.i. mēs nevaram izveidot daudzas nelielas grupas. Šeit dažreiz arī rodas alternatīva: piekrist piedāvātajām grupām vai saņemt no mums samaksāto naudu. Starp citu, jo lielākas atlaides par apmācībām, jo vairāk jābūt kursantu grupā.

Pieņemsim, ka mēs izveidojām grupu un devām to, ko kursants lūdza, bet viņam izmainījās apstākļi. Ja nav viņam pieņemamu citu grupu vai tur nav vietas, tad mums ir tiesības nemainīt viņām izveidoto grupu. Tiesa, fors –mažora gadījumā, ko mēs nevienam skolēnam nenovēlam, nauda tiek atgriezta. Ko var ievietot iesniegumā papildus? Daudz ko. Vēlos obligāti mācīties ar Krūmiņu, Bērziņu vienā grupā; vēlos nokļūt pie N. pasniedzēja NN; nevēlos būt grupā ar Krūmiņu, Bērziņu; tikai ne pie pasniedzēja NN. Gan pozitīvos, gan negatīvos papildinājumus cenšamies ņemt vērā. Starp citu, noslēpums par negatīvajiem iesniegumiem tiek stingri glabāta slepenībā.

Ar situāciju, kad kursants „parādās”, bet nesamaksā mēs tiekam galā augstāk minētajā veidā. Bet ja kursants ir samaksājis, bet nav iesniedzis laikā iesniegumu, tad mēs rīkojamies ... dažādi. Jauniņajam piezvanīsim un pajautāsim: „Kāpēc? Kad?”. „Vecajiem” mēs neuzskatām par pienākumu zvanīt un prasīt: „Ko Jūs vēlētos?”. Bez iesnieguma mēs varam uzskatīt, ka kursantam ir ērti jebkuri varianti.

               Kā noskaidrojās, dažiem kursantiem ir mainījušies telefonu nummui, e-pasta adrese, bet datorkursiem jaunā informācija netika nodota/atsūtīta. Uzreiz ziņojiet par izmaiņām!
 Citādi veidojas situācijas, kad mēs neiekļaujam kursantu sarakstā, tāpēc, ka nespējam piedāvāt citus variantus, vai arī vienkārši ieliekam viņu brīvajās vietās. Ja pēc tam kompromiss netiek panākts, tad protams,
 ka nauda tiek atgriezta, bet atmiņas par to, saprotams, ka paliek.

Cienījamie kursanti, vecāki, vecmammas un vectēvi. Godīgi sakot, lielākā daļa no jums attiecas ar sapratni pret šo sarežģīto un atbildīgo darbu – saraksta izveidošanu. Un mums tas ir patīkami. Un ja mums ir patīkami, tad mēs sastādām sarakstu tā, lai arī jums ir patīkami.

Akadēmiķis Mstislavs Keldišs.

(10.02.1911.- 24.06.1978.)

http://xn--d1abof0er.xn--p1ai/ezerova.htm

http://ria.ru/spravka/20110210/329794117.html

Pazīstams zinātnieks matemātikas, mehānikas, kosmiskās zinātnes un tehnikas jomā, izcils zinātnes organizators, akadēmiķis Mstislavs Keldišs dzimis 1911.gada 10.februārī (29.janvārī pēc vecā stila) Rīgā, Rīgas Politehniskā institūta profesora adjunkta, nozīmīga būvinženiera (vēlāk arhitektūras akadēmiķa) Vsevoloda Keldiša un mājsaimnieces Marijas Skvorcovas ģimenē. Tēvs un māte nāca no dižciltīgāmģimenēm, zināja franču un vācu valodas, spēlēja klavieres, viņiem patika mūzika un māksla, ko viņi ieaudzināja arī bērniem, nodarbojās ar bērnu izglītošanu. 1915.gadā, kad Rīgai pietuvojās vācu karaspēks, ģimenei nācās evakuēties uz Maskavu. 1919.-1923.g. Mstislavs Keldišs dzīvoja Ivanovā, kur tēvs strādāja par pasniedzēju Politehniskajā institūtā. 1923.gadā, kad Keldišu ģimene atgriezās Maskavā, Mstislavs sāka mācīties skolā ar celtniecības novirzienu, vasarā braukāja ar tēvu uz būvlaukumiem, strādāja par palīgstrādnieku. Nosliece uz matemātiku Keldišam izpaudās jau 7.-8. klasē, jau tajā laikā skolotāji pamanīja viņa izcilās spējas eksaktajās zinātnēs.

1927.gadā, pabeidzot skolu, viņš vēlējās kļūt par celtnieku, kā tēvs, taču Būvinženieru institūtā viņu nepieņēma vecuma dēļ (viņam bija tikai 16 gadi). Togad Mstislavs Keldišs iestājās M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātē (MVU) Fizikas-matemātikas fakultātē. Sākot ar 1930.gada pavasari viņš vienlaicīgi ar mācībām sāka strādāt par asistentu Elektromašīnbūves institūtā, pēc tam vēl Darbgaldu-instrumentālajā institūtā.

1931.gadā Keldišs pabeidza Maskavas Valsts universitāti un tika nosūtīts uz N.Žukovska Centrālo Aerohidrodinamikas institūtu (CAGI), kur nostrādāja līdz 1946.gadam sākumā par inženieri, vēlāk – par vecāko inženieri, grupas vadītāju, bet sākot ar 1941.gadu – par dinamiskās izturības nodaļas vadītāju. Sākot ar 1932.gadu lasīja lekcijas Maskavas Valsts universitātē. N.Žukovska Centrālajā Aerohidrodinamikas institūtā Mstislavs Keldišs veica virkni svarīgu pētījumu aerohidrodinamikas jomā. Turpinot strādāt N.Žukovska Centrālajā Aerohidrodinamikas institūtā, Keldišs 1934.gada rudenī iestājās V.Steklova PSRS Zinātņu Akadēmijas Matemātikas institūta aspirantūrā (ko vēlāk papildināja ar divu gadu doktorantūru), kur nodarbojās ar reālā un kompleksā mainīgā funkciju teoriju, ar parciāliem diferenciālvienādojumiem, ar funkcionālo analīzi.

1935.gadā viņam bez disertācijas aizstāvēšanas tika piešķirts fizikas-matemātikas zinātņu kandidāta grāds, 1937.gadā – tehnisko zinātņu kandidāta grādu un profesora titulu „aerodinamikas” jomā. 1928.gada 26.janvārī Keldišs aizstāvēja disertāciju Fizikas-matemātikas zinātņu doktora grāda iegūšanai.

Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja aviācijas rūpnīcās un kā N.Žukovska Centrālās Aerohidrodinamikas institūta dinamiskās izturības nodaļas vadītājs uzraudzīja vibrācijas problēmu lidmašīnu būvē.

1946.gada beigās Keldišs tika ievēlēts par pilntiesīgu biedru PSRS Zinātņu Akadēmijas Tehnisko zinātņu nodaļā. 1946.gadā viņš tika nozīmēts par Reaktīvā zinātniski pētnieciskā institūta vadītāju (tagad Keldiša pētnieciskais institūts), kurš nodarbojās ar raķešu būves lietišķiem jautājumiem.

1953. gadā Keldišs kļuva par PSRS Zinātņu Akadēmijas Lietišķās matemātikas institūta (līdz 1966.gadam – nodaļas) dibinātāju un par tā nemainīgu direktoru līdz 1978.gadam. Ar viņa vārdu ir saistīta mūsdienu skaitļošanas matemātikas attīstība.

1954.gadā Mstislavs Keldišs, Sergejs Koroļovs un Mihails Tihonravovs iesniedza Valdībai vēstuli ar piedāvājumu izveidot mākslīgo Zemes pavadoni. Zinātniekam bija izšķirošā loma raķetes-nesēja izveidē, lai izvestu orbītā pavadoņus pēc zinātniskām programmām („Kosmoss” sērijas pavadoņi), vadīja „Mēness” programmu, tostarp sērijas „Mēness” automātisko staciju lidojumus, deva milzīgu ieguldījumu Padomju-Amerikas kopīgā kosmiskā lidojuma „Soyuz-Apollon” (1975.g.) īstenošanā, piedalījās Venēras pētīšanas programmā, kas saistīta ar „Venēra” sērijas automātiskām stacijām.

M.Keldiša ievēlēšana par PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidentu 1961.gada 19.maijā nozīmēja viņa ne tikai kā izcila zinātnieka, bet arī kā spīdoša zinātnes organizatora pelnītu atzīšanu. Viņš bija Zinātņu Akadēmijas prezidents līdz 1975.gadam. Kad slimība un operācija neļāva viņam turpināt darbu ierastajā ritmā, viņš atteicās no Akadēmijas prezidenta amata. Vadot Zinātņu Akadēmiju, Mstislavs Keldišs visos iespējamos veidos atbalstīja jaunos zinātnes virzienus (kvantu elektronika un molekulārā bioloģija), veicināja zinātnieku starptautisko sadarbību, uzskatot, ka zinātnei ir jākalpo visai cilvēcei.

Saka, ka Keldišs, dodot svētību akadēmiķim I.Petrovskim būt par rektoru Maskavas Valsts universitātē, ieteica viņam ievērot trīs noteikumus, kas, droši vien, bija viņa dzīves principi: nevis necīnīties ar ļaunumu, bet apņemties un veikt labus darbus; neuzklausīt sūdzības tā, par kuru ir sūdzība, prombūtnē; nevienam neko nesolīt, bet, ja jau ir apsolīts, tad izdarīt, pat ja apstākļi ir pasliktinājušies.

M.Keldišs piedalījās arī svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas attiecās uz Padomju elektronisko-skaitļošanas mašīnu izveidi.

Akadēmiķa Mstislava Keldiša nopelni ir augstu novērtēti. Viņš ir prestižu prēmiju laureāts. Viņš ir apbalvots ar augstākām valsts balvām, kā arī ārvalstu ordeņiem un medaļām. Mstislavs Keldišs tika ievēlēts par 16 pasaules Akadēmiju ārvalstu locekli, par sešu universitāšu goda doktoru.

Pēdējos dzīves mēnešos Keldišs smagi slimoja. Mstislavs Keldišs mira 1978.gada 24.jūnijā.

Mstislava Keldiša piemiņai ir uzstādīti pieminekļi Maskavā un Rīgā, piemiņas plāksnes uz ēkām, kurās viņš dzīvoja (Vorobjovas šoseja) un strādāja (Maskavas Valsts universitāte un Lietišķās matemātikas institūts). Piemiņa par zinātnieku ir iemūžināta institūtu (Lietišķās matemātikas institūts un Pētnieciskais centrs), zinātniski-pētnieciskā kuģa, laukuma Maskavā, ielas Rīgā nosaukumos. Krievijas Zinātņu akadēmija pasniedz M.Keldiša zelta medaļas par izciliem pētnieciskiem darbiem lietišķās matemātikas un mehānikas jomā, kā arī teorētisko pētījumu kosmiskās telpas apgūšanas jomā.